Darbs naktī. Vai tas tev der?

Kādam neizbēgami nākas strādāt nakts maiņā. Tie ir mediķi, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, maizes cepēji un citu profesiju pārstāvji.

Vai tu varētu būt viens no viņiem? Kas jāzina un jāpārdomā, pirms pieņemt piedāvājumu strādāt naktīs, Māja jautāja Jurim Svažam, anesteziologam reanimatologam, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājam.

– Visi esam dzirdÄ“juÅ¡i par cÄ«ruļiem un pÅ«cÄ“m, bet vai tas tomÄ“r nav pārspÄ«lÄ“jums, ka pÅ«ces tipa cilvÄ“ki augu nakti aktÄ«vi rosās, bet dienā spÄ“j netraucÄ“ti gulÄ“t?

– CÄ«ruļiem un pÅ«cÄ“m ir tÄ«ri fizioloÄ£isks izskaidrojums. To sauc par miega fāzes apsteigÅ¡anas vai miega fāzes nokavÄ“Å¡anas sindromu. MÅ«su iekÅ¡Ä“jais pulkstenis nekad nesakrÄ«t ar to pulksteni, kas darbojas vispārpieņemtajā laika skaitÄ«Å¡anas sistÄ“mā ar 24 stundām diennaktÄ«. PÅ«cei saskaņā ar iekÅ¡Ä“jo pulksteni diennaktÄ« ir 25 vai 26, varbÅ«t pat 27 stundas. Ja tādu cilvÄ“ku ieliek telpā, kur neiespÄ«d dienas gaisma un kur nav pulksteņa, viņš iet gulÄ“t vÄ“lāk, jo viņam diena ir garāka. CÄ«rulim ir pretÄ“ji: viņam diennaktÄ« ir 23 vai 22 stundas un nākas grÅ«ti sagaidÄ«t gulÄ“tieÅ¡anu, gribas doties pie miera jau desmitos, deviņos vai astoņos vakarā, un no rÄ«ta viņš ir agri augšā. Vairumam cilvÄ“ku Å¡Ä«s novirzes ir nelielas. VidÄ“jais diennakts ilgums saskaņā ar iekÅ¡Ä“jo pulksteni ir 24,8 stundas. Lielākā daļa cilvÄ“ku bez grÅ«tÄ«bām pielāgojas 24 stundu ritmam, bet ir arÄ« ļoti izteikti cÄ«ruļi vai pÅ«ces, kuriem tas rada problÄ“mas. PiemÄ“ram, cilvÄ“ks nevar aizmigt agrāk par diviem trijiem naktÄ«, bet darbā vai skolā jābÅ«t astoņos. Å iem nedaudzajiem varbÅ«t tiešām jāpielāgo darbs savam fizioloÄ£iskajam ritmam.

– JaunieÅ¡i, kuri lÄ«dz vÄ“lai naktij sēž pie datora vai pavada laiku kopā ar draugiem, bet no rÄ«ta nespÄ“j normāli piecelties, reizÄ“m aizbildinās ar to, ka viņi esot pÅ«ces. Vai tā varÄ“tu bÅ«t?

– To ir diezgan grÅ«ti noteikt, tur jāiet pie speciālista. Bet šāds dzÄ«vesveids un dienas režīms ir ļoti nepareizs, jo viņi sāk darbadienu noguruÅ¡i, ir grÅ«ti koncentrÄ“ties, darbaspÄ“jas pazeminās. MÄ“s nevaram nozagt laiku miegam bez kaut kādām sekām. Ja tas notiek tikai reizÄ“m, nekas traks nav, bet ja regulāri – cieÅ¡ vielmaiņa, koncentrÄ“Å¡anās spÄ“jas, atmiņa utt. Miegs ir absolÅ«ti nepiecieÅ¡ams, lai atgÅ«tu fiziskos un garÄ«gos spÄ“kus. Ne velti neizgulÄ“Å¡anos salÄ«dzina ar alkohola reibumu. PÄ“tÄ«jumos ir pierādÄ«ts, ka cilvÄ“ks, kurÅ¡ ir atradies nomodā 24 stundas no vietas, pie stÅ«res ir tikpat bÄ«stams kā dzÄ“rājs, kuram asinÄ«s ir viena promile alkohola. Diemžēl no likuma viedokļa auto vadÄ«Å¡ana dzÄ“rumā ir sodāma, bet lielā nogurumā – nav.

– Vai obligāti jāguļ ieteiktās astoņas stundas?

– CilvÄ“ki guļ vidÄ“ji 7–8 stundas. Dažiem, iespÄ“jams, pietiek ar sešām. SvarÄ«gs rādÄ«tājs ir paÅ¡sajÅ«ta: ja cilvÄ“ks naktÄ« guļ seÅ¡as stundas, dienā ir enerÄ£isks un arÄ« vakarā, sēžot pie vakariņu galda vai skatoties televizoru, miegs vÄ“l nenāk, tad viss kārtÄ«bā, bet ja tā nav, tad viņam ir jāguļ vairāk.

– Bet ko darÄ«t tam, kurÅ¡ strādā nakts maiņā?

– BÅ«tu ieteicams pÄ“c darba pagulÄ“t vismaz 3–4 stundas, lai tomÄ“r kaut kā kompensÄ“tu miega zudumu. VajadzÄ“tu aizvilkt aizkarus, lai telpā bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas tumÅ¡s, un arÄ« gādāt par klusumu – tas rada optimālus apstākļus miegam. Viens varbÅ«t pÄ“c nakts dežūras guļ četras stundas un jÅ«tas spÄ“jÄ«gs aizvadÄ«t atlikuÅ¡o dienas daļu kaut cik sakarÄ«gi, bet vakarā atkal labi iemieg, cits varbÅ«t nevar iemigt. Katram jāatrod sev individuāli piemÄ“rotākais variants.

– Ko lai dara, ja tomÄ“r dienā nevar iemigt, traucÄ“ katrs mazākais troksnÄ«tis un apziņa, ka ir taču diena?

– Tad arÄ« lai neguļ. Nekādā gadÄ«jumā nevajag vārtÄ«ties gultā, ir jāceļas un kaut kas jādara – jālasa, jāpastrādā, jānodarbojas ar savu vaļasprieku vai ko citu.

– Kādus lÄ«dzekļus lietot, lai nakts maiņā neaizmigtu – varbÅ«t var dzert daudz kafijas vai enerÄ£ijas dzÄ“rienu?

– CilvÄ“ki mÄ“dz lietot stimulÄ“joÅ¡as vielas, kas mākslÄ«gi uzbudina, bet no ārsta viedokļa tas nav atbalstāms. Taču ir ļoti grÅ«ti sniegt kaut kādus ieteikumus. Nakts darbs ir smags darbs, ne katrs var to darÄ«t. Ir tādas darbavietas, kur reizÄ“m iespÄ“jams arÄ« nosnausties, un ir tādas, kur visu laiku jābÅ«t nomodā un modram. PiemÄ“ram, ja tu esi dispečers lidostā un tev nāk miegs, tad var notikt ļoti daudzas nelaimes.

– Vai ir kaut kādi kritÄ“riji, pÄ“c kuriem jau iepriekÅ¡ var izvÄ“rtÄ“t savu piemÄ“rotÄ«bu darbam naktÄ«?

– Vispirms jāizvÄ“rtÄ“ apstākļi. Ja nākamajā dienā ir jāmācās vai jāpieskata bÄ“rns un nav iespÄ“jas gulÄ“t, tad cilvÄ“kam ir nopietni jāapdomā, vai viņš tādu režīmu var izturÄ“t. Ja pÄ“c nakts maiņas nodroÅ¡ināta iespÄ“ja atpÅ«sties, tad, protams, ir lielāka varbÅ«tÄ«ba, ka viņš varÄ“s Å¡o darbu pavilkt. Jāņem vÄ“rā arÄ« vecums. Jauni cilvÄ“ki parasti ir izturÄ«gāki, bet uz vecumu miegs kļūst trauslāks. TomÄ“r tas nav absolÅ«ts kritÄ“rijs, jo netrÅ«kst arÄ« gados vecāku cilvÄ“ku, kuriem nemaz nav tik grÅ«ti strādāt naktÄ«s. Un, protams, lai strādātu nakts maiņā, ir jābÅ«t pÄ“c vispārpieņemtiem standartiem apmierinoÅ¡am veselÄ«bas stāvoklim. Nekādā gadÄ«jumā darbu naktÄ« nevajadzÄ“tu izvÄ“lÄ“ties cilvÄ“kiem ar miega traucÄ“jumiem.

– Kas liecina par miega traucÄ“jumiem?

– IemigÅ¡anas grÅ«tÄ«bas, pamoÅ¡anās naktÄ«, slikta paÅ¡sajÅ«ta, miegainÄ«ba dienā. Ja cilvÄ“ks it kā guļ labi, bet dienā jÅ«tas miegains, tad ir vÄ“rts iet pie miega slimÄ«bu speciālista, lai pārbaudÄ«tu, vai vainÄ«gi nav elpoÅ¡anas traucÄ“jumi miegā. Daudzi par slimÄ«bas pazÄ«mi uzskata krākÅ¡anu. Kopumā krākÅ¡ana ir normāla parādÄ«ba, bet pārbaudÄ«ties miega laboratorijā vajadzÄ“tu tiem, kuri krāc ļoti spÄ“cÄ«gi un regulāri. BlakusgulÄ“tāji novÄ“ro arÄ« pauzes viņu elpoÅ¡anā. Dienā cilvÄ“ks jÅ«tas neizgulÄ“jies, viņam mÄ“dz bÅ«t paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, raksturÄ«gi bieži tualetes apmeklÄ“jumi naktÄ«, atvilnis. Å os simptomus nereti cenÅ¡as ārstÄ“t atseviÅ¡Ä·i, bet tos nevar novÄ“rst, ja cÄ“lonis ir miega apnoja – cilvÄ“ks naktÄ« regulāri smok, turklāt pats viņš to var nezināt.

– KāpÄ“c tie, kuri strādā nakts dežūrās, reizÄ“m sÅ«dzas par paaugstinātu asinsspiedienu?

– NaktÄ« fizioloÄ£iski normāli asinsspiediens pazeminās un sirdsdarbÄ«ba kļūst lÄ“nāka, dodot vietu citiem procesiem, kuru laikā Å¡Å«nās krājas un atjaunojas enerÄ£ija. Ja normālais process ir izjaukts, paliekot nomodā, tad nogurums aug, asinsvadiem ir pienācis laiks atslābt, atbrÄ«voties un sirdij – strādāt lÄ“nāk, bet tādas iespÄ“jas nav un asinsspiediens var paaugstināties. To vÄ“l vairāk sekmÄ“ stresa pilns darbs, kā, piemÄ“ram, slimnÄ«cā, kur atved pacientus kritiskā stāvoklÄ«.

– Un kā ar vielmaiņu – vai tiešām cilvÄ“ks var iegÅ«t lieko svaru tāpÄ“c, ka strādā naktÄ«?

– Var. Ir pierādÄ«ts, ka miegs ietekmÄ“ vielmaiņu. Ja cilvÄ“ks grib novājÄ“t, viņam ieteicams gulÄ“t pietiekami. Å ai tÄ“mai veltÄ«tās publikācijās minÄ“tie Asv dati liecina, ka 3–5 procentos gadÄ«jumu liekā svara cÄ“lonis ir tieÅ¡i nepietiekams miegs. Ja cilvÄ“ks par maz guļ, tiek izjaukts hormonu lÄ«dzsvars, kas regulÄ“ mÅ«su Ä“stgribu un vielmaiņu.

– Vai nakts dežūras laikā drÄ«kst kaut ko uzkost, ja gribas?

– VarbÅ«t nevajadzÄ“tu cept kartupeļus un Å¡morÄ“t gaļu, bet var apÄ“st kādu sausiņu, žāvÄ“tus vai svaigus augļus, sviestmaizÄ«ti, padzerties pienu vai kefÄ«ru. Protams, jāskatās arÄ«, ko cilvÄ“ks var atļauties pÄ“c saviem parametriem.

– Un kā ir pÄ“c dežūras – vai drÄ«kst ieturÄ“t sātÄ«gas brokastis un likties gulÄ“t?

– Badā nevajag iet gulÄ“t, bet arÄ« pārÄ“sties nav labi. Vislabāk ir paÄ“st kādu laiku pirms gulÄ“tieÅ¡anas. Ja atnāk mājās pÄ“c dežūras un ļoti gribas gulÄ“t, var apÄ“st kādu sviestmaizi vai jogurtu, padzerties pienu vai tamlÄ«dzÄ«gi.

– Ja darbinieks tiek pārcelts no nakts maiņas uz dienas maiņu – kādas sekas veselÄ«bai tas var radÄ«t?

– Ja nav miega traucÄ“jumu, nevajadzÄ“tu bÅ«t nevÄ“lamām sekām. Vairumam cilvÄ“ku ir diezgan lielas pielāgoÅ¡anās iespÄ“jas. ArÄ« lidojot lidmaÅ¡Ä«nā uz kādu vietu, kur laika starpÄ«ba ir 8, 10 un pat 12 stundas, vairums pierod pie tā pÄ“c 2–3 dienām un, atbraucot atpakaļ, atkal ieiet ritmā, bet dažiem cilvÄ“kiem pielāgoÅ¡anās prasa ilgāku laiku. Tāpat ir ar maiņu darbu. Ceļotāju Ä«slaicÄ«gās problÄ“mas var risināt ar miegazāļu palÄ«dzÄ«bu, bet, ja ir miega traucÄ“jumi un nevar pielāgoties darbam nakts maiņā, tad jāizvÄ“las cits darbs.

Source: http://zinas.nra.lv