Bezdarba samazinÄÅ¡anos ir virzÄ«jis tieÅ¡i nodarbinÄtÄ«bas pieaugums, nevis aizieÅ¡ana no darba tirgus, kas bÅ«tu ļoti nevÄlami. 2.ceturksnÄ« valstÄ« vidÄji strÄdÄja gandrÄ«z par 20 tÅ«kstoÅ¡iem cilvÄku vairÄk nekÄ 1.ceturksnÄ«. NodarbinÄto skaitu tikai nedaudz ietekmÄjusi "simtlatnieku" programma, kurÄ iesaistÄ«to skaits ceturkÅ¡Åa laikÄ pieaudzis tikai par 700 cilvÄkiem. Ekonomiski neaktÄ«vo cilvÄku skaits ceturkÅ¡Åa laikÄ ir samazinÄjies par 9.6 tÅ«kstoÅ¡iem, bet ļoti strauji, par 16.1 tÅ«kstoti jeb vairÄk nekÄ ceturto daļu samazinÄjies to cilvÄku skaits, kuri ir zaudÄjuÅ¡i cerÄ«bas atrast darbu. Å Ädu pavÄrsienu varÄja gaidÄ«t, taÄu izmaiÅu temps ir pÄrsteidzoÅ¡s. JÄpiebilst, ka uz pilnu slodzi strÄdÄjoÅ¡o skaits ir pieaudzis vÄl straujÄk, par 33.4 tÅ«kstoÅ¡iem.
SagaidÄms, ka 3.ceturksnÄ« bezdarba kritums bÅ«s straujÄks, jo aizvadÄ«tÄ ceturkÅ¡Åa rezultÄtu vÄl ietekmÄja apstÄklis, ka 1.ceturkÅ¡Åa sÄkumÄ bezdarba lÄ«kne vÄl bija augÅ¡upejoÅ¡a. Sagaidu, ka 3.ceturksnÄ« bezdarbs bÅ«s samazinÄjies par apmÄram 1.5%. Nav Å¡aubu, ka 3.ceturksnÄ« bezdarbs bÅ«s samazinÄjies gada griezumÄ.
TomÄr bezdarbnieku skaits joprojÄm ir ļoti liels un tÄ bÅ«s sÄpÄ«ga problÄma vÄl vairÄkus gadus. Lielu devumu bezdarba samazinÄÅ¡anÄ nenoliedzami var dot iekÅ¡zemes pieprasÄ«juma aktivizÄÅ¡anÄs, mÄjsaimniecÄ«bÄm aktÄ«vÄk tÄrÄjot naudu un izmantojot jau atkal daudz plaÅ¡ÄkÄs aizÅemÅ¡anÄs iespÄjas. TaÄu lÄ«dz galam Å¡o problÄmu var atrisinÄt tikai strukturÄlas pÄrmaiÅas ekonomikÄ, pieaugot eksporta nozaru Ä«patsvaram.
Cik tieÅ¡i liels ir nepiecieÅ¡amais darbavietu skaits, pateikt ir ļoti grÅ«ti. Kompententu valsts iestÄžu vÄrojumi liecina, ka apmÄram ceturtÄ daļa reÄ£istrÄto bezdarbnieku faktiski strÄdÄ. JÄdomÄ, ka daudzi no viÅiem nevÄlas atklÄt savu statusu arÄ« darbaspÄka apsekojuma aptaujas veicÄjiem, jo bažījas iekulties nepatikÅ¡anÄs, uztverot visas valsts iestÄdes kÄ vienotu veselumu un nejÅ«toties pÄrliecinÄti par aptauju anonimitÄti. TÄpÄc ne reÄ£istrÄtais bezdarbs, ne darbaspÄka apsekojuma uzrÄdÄ«tais darba meklÄtÄju Ä«patsvars nav uzskatÄmi par precÄ«ziem "patiesÄ" bezdarba lÄ«meÅa rÄdÄ«tÄjiem.
Interesanti, ka apsekojuma uzrÄdÄ«tÄs algu izmaiÅas uzrÄda, ka nedaudz samazinÄjuÅ¡Äs gan ļoti mazÄs algas: lÄ«dz 200 latiem un arÄ« lielÄs algas, virs 1000 latiem. Tas saskan ar vÄrojumu, ka ekonomikas izaugsmi Å¡obrÄ«d virza preÄu sektors, kurÄ algu atÅ¡Ä·irÄ«bas ir mazÄkas, nekÄ pakalpojumu sektorÄ. VarbÅ«t tas ir pirmais solÄ«tis ceÄ¼Ä uz Latvijas tapÅ¡anu par vidusÅ¡Ä·iras sabiedrÄ«bu.
Source:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru