Bezdarba samazinÄÅ¡anos ir virzÄ«jis tieÅ¡i nodarbinÄtÄ«bas pieaugums, nevis aizieÅ¡ana no darba tirgus, kas bÅ«tu ļoti nevÄ“lami. 2.ceturksnÄ« valstÄ« vidÄ“ji strÄdÄja gandrÄ«z par 20 tÅ«kstoÅ¡iem cilvÄ“ku vairÄk nekÄ 1.ceturksnÄ«. NodarbinÄto skaitu tikai nedaudz ietekmÄ“jusi "simtlatnieku" programma, kurÄ iesaistÄ«to skaits ceturkšņa laikÄ pieaudzis tikai par 700 cilvÄ“kiem. Ekonomiski neaktÄ«vo cilvÄ“ku skaits ceturkšņa laikÄ ir samazinÄjies par 9.6 tÅ«kstoÅ¡iem, bet ļoti strauji, par 16.1 tÅ«kstoti jeb vairÄk nekÄ ceturto daļu samazinÄjies to cilvÄ“ku skaits, kuri ir zaudÄ“juÅ¡i cerÄ«bas atrast darbu. Å Ädu pavÄ“rsienu varÄ“ja gaidÄ«t, taÄu izmaiņu temps ir pÄrsteidzoÅ¡s. JÄpiebilst, ka uz pilnu slodzi strÄdÄjoÅ¡o skaits ir pieaudzis vÄ“l straujÄk, par 33.4 tÅ«kstoÅ¡iem.
SagaidÄms, ka 3.ceturksnÄ« bezdarba kritums bÅ«s straujÄks, jo aizvadÄ«tÄ ceturkšņa rezultÄtu vÄ“l ietekmÄ“ja apstÄklis, ka 1.ceturkšņa sÄkumÄ bezdarba lÄ«kne vÄ“l bija augÅ¡upejoÅ¡a. Sagaidu, ka 3.ceturksnÄ« bezdarbs bÅ«s samazinÄjies par apmÄ“ram 1.5%. Nav Å¡aubu, ka 3.ceturksnÄ« bezdarbs bÅ«s samazinÄjies gada griezumÄ.
TomÄ“r bezdarbnieku skaits joprojÄm ir ļoti liels un tÄ bÅ«s sÄpÄ«ga problÄ“ma vÄ“l vairÄkus gadus. Lielu devumu bezdarba samazinÄÅ¡anÄ nenoliedzami var dot iekÅ¡zemes pieprasÄ«juma aktivizÄ“Å¡anÄs, mÄjsaimniecÄ«bÄm aktÄ«vÄk tÄ“rÄ“jot naudu un izmantojot jau atkal daudz plaÅ¡ÄkÄs aizņemÅ¡anÄs iespÄ“jas. TaÄu lÄ«dz galam Å¡o problÄ“mu var atrisinÄt tikai strukturÄlas pÄrmaiņas ekonomikÄ, pieaugot eksporta nozaru Ä«patsvaram.
Cik tieÅ¡i liels ir nepiecieÅ¡amais darbavietu skaits, pateikt ir ļoti grÅ«ti. Kompententu valsts iestÄžu vÄ“rojumi liecina, ka apmÄ“ram ceturtÄ daļa reÄ£istrÄ“to bezdarbnieku faktiski strÄdÄ. JÄdomÄ, ka daudzi no viņiem nevÄ“las atklÄt savu statusu arÄ« darbaspÄ“ka apsekojuma aptaujas veicÄ“jiem, jo bažījas iekulties nepatikÅ¡anÄs, uztverot visas valsts iestÄdes kÄ vienotu veselumu un nejÅ«toties pÄrliecinÄti par aptauju anonimitÄti. TÄpÄ“c ne reÄ£istrÄ“tais bezdarbs, ne darbaspÄ“ka apsekojuma uzrÄdÄ«tais darba meklÄ“tÄju Ä«patsvars nav uzskatÄmi par precÄ«ziem "patiesÄ" bezdarba lÄ«meņa rÄdÄ«tÄjiem.
Interesanti, ka apsekojuma uzrÄdÄ«tÄs algu izmaiņas uzrÄda, ka nedaudz samazinÄjuÅ¡Äs gan ļoti mazÄs algas: lÄ«dz 200 latiem un arÄ« lielÄs algas, virs 1000 latiem. Tas saskan ar vÄ“rojumu, ka ekonomikas izaugsmi Å¡obrÄ«d virza preÄu sektors, kurÄ algu atÅ¡Ä·irÄ«bas ir mazÄkas, nekÄ pakalpojumu sektorÄ. VarbÅ«t tas ir pirmais solÄ«tis ceÄ¼Ä uz Latvijas tapÅ¡anu par vidusÅ¡Ä·iras sabiedrÄ«bu.
Source:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru