otrdiena, 2011. gada 8. novembris

Pētījums: iedzīvotāji uzskata, ka ārsti, datorspeciālisti un skolotāji darbu spēs atrast vienmēr





Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka problēmās un nepilnībās izglītības jomā vainojams nepietiekams finansējums, bet par profesijām, kuru pārstāvji arī par spīti ekonomiskai krīzei spēs atrast darbu vienmēr, tiek uzskatīti ārsti, datorspeciālisti, programmētāji un skolotāji. Tas noskaidrots jaunākajā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījumā.

Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, pētijumā noskaidrots, ka par pieciem procentu punktiem – līdz 17% - palielinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskais stāvoklis valstī vērtējams kā viduvējs. Savukārt respondentu skaits, kuri to vērtē kā ļoti sliktu, samazinājies par sešiem procentu punktiem – no 41% līdz 35%. Vēl arvien 44% ekonomisko situāciju Latvijā vērtē kā drīzāk sliktu.

Ar katru mēnesi iedzīvotāju viedoklis par to, vai ekonomiskā situācija uzlabojas, nemainās vai pasliktinās. Ja iepriekšējā pētījumā 40% sacīja, ka tas turpina pasliktināties, tad šo respondentu skaits samazinājies līdz 35%, bet par diviem procentu punktiem – līdz 11% - pieaudzis optimistu skaits, kuri saka, ka situācija uzlabojas. Tāpat kā iepriekš 47% sacīja, ka ekonomiskais stāvoklis nemainās.

Jaunākajā «DnB NORD Latvijas barometrā» uzlabojies arī sabiedrības viedoklis par laba darba atrašanas iespējām – kopš 2009.gada sākuma ik mēnesi ne vairāk kā 1% aptaujāto sacīja, ka šādas iespējas vērtējamas kā drīzāk labas, bet pašreiz tā atbildēja 3%. Tāpat no 10% līdz 13% pieaudzis respondentu skaits, kuri uzskata, ka laba darba atrašanas iespējas ir viduvējas. Par pieciem procentu punktiem – līdz 82% - samazinājies cilvēku skaits, kuri atbildēja, ka labu darbu nav iespējams.

«Ekonomiskā situācija uzlabojas un uzlabosies, taču ieguvumi no tā sabiedrībā sadalīsies ļoti nevienmērīgi. Papildu ienākumus saņems trīs grupas: bezdarbnieki, kuri atkal sāks pelnīt, augsti kvalificēti darbinieki atsevišķās pieprasītās specialitātēs, kuru ienākumi bija labi arī krīzes laikā, un daļa uzņēmēju, jo īpaši eksporta nozarēs strādājošie, kuru finansiālā situācija jau ir būtiski uzlabojusies un uzlabosies vēl,» saka DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Jautājot iedzīvotājiem par to, kas galvenokārt vainīgs problēmās izglītības jomā, lielākā daļa jeb 55% sacīja, ka nepietiekams finansējums, otrajā vietā ar 48% atstājot atbildi – Izglītības un zinātnes ministrijas, skolu valžu un citu izglītības pārvaldes iestāžu darbinieku nekompetence vai neizdarība. Savukārt 42% sacīja, ka visā vainojama ir politiķu attieksme. Pirms gada, kad cilvēkiem tika uzdots identisks jautājums, 51% gadījumu respondentu pauda viedokli, ka vienlīdz vainojams ir nepietiekams finansējums un politiķu attieksme.

Par 11 procentu punktiem samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Latvijas sistēma tiek sagrauta. Šogad šādu atbildi izvēlējās 46% respondentu, pirms gada tā domāja 57%. Savukārt 12% uzskata, ka izglītības jomā notiek sen nepieciešamas reformas, bet 28% pauda viedokli, ka nekas īpašs nenotiek, pārmaiņas ir īslaicīgas un, tiklīdz būs vairāk naudas, viss būs kā iepriekš.

Iedzīvotāji uzskata, ka mazo skolu slēgšana un apvienošana ar citām blakus esošām skolām vecākiem rada lielākas rūpes un izdevumus. Šādu viedokli pauda 52% respondentu, bet 45% sacīja, ka šāda darbība palielina bezdarba līmeni, jo skolu darbinieki nevar atrast darbu. Gandrīz tikpat jeb 44% atzina, ka līdz ar skolu slēgšanu pasliktinās lauku vide.

Iedzīvotāju viedokļi dalās jautājumā par to, vai ir atbalstāms ierosinājums turpmāk mācības 1. klasē bērniem uzsākt no sešu gadu vecuma, jo 31% to vērtēja ļoti negatīvi, 21% - vairāk negatīvi, 23% - neitrāli, bet 13% - vairāk pozitīvi. Par ļoti pozitīvu šo priekšlikumu uzskata vien 6%, bet tikpat daudziem nebija viedokļa par šādu jautājumu. Savukārt, jautājot par to, vai Latvijas vēsture turpmāk skolās būtu jāpasniedz kā atsevišķs mācību priekšmets, respondenti 42% gadījumu sacīja, ka vairāk sliecas domāt, ka jā, un tieši tikpat daudz, ka nē.

Par pieprasītākajām profesijām iedzīvotāji uzskata ārstu, datorspeciālistu, programmētāju un skolotāju specialitātes, ko respondenti minēja attiecīgi 61%, 41% un 35% gadījumu. Nedaudz retāk par perspektīvākajām profesijām tika uzskatīti inženieri, elektriķi un tirdzniecības darbinieki.

Savukārt vairāk nekā puse jeb 59% respondentu pauda viedokli, ka, lai atrastu labu darbu Latvijā, pirmkārt, nepieciešama pazīšanās – to var izdarīt tikai ar radu vai draugu palīdzību. Daudz retāk jeb 32% gadījumu cilvēki izvēlējās atbildi, ka visnozīmīgākā ir cilvēka prasme sevi pasniegt un parādīt, bet 24% sacīja, ka noteikti nepieciešama augstākā izglītība.

Source: http://ltvzinas.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru