Lai arī jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā iedzīvotāji nedaudz pozitīvāk nekā mēnesi iepriekš novērtējuši kopējo situāciju valstī, ģimenes materiālo stāvokli un iespējas atrast labu darbu, tomēr joprojām 71% iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstās nepareizā virzienā. Turklāt, ņemot vērā aktuālos politiskos notikumus, iedzīvotāji kļuvuši kritiskāki pret valdības darbu.
Pētījumā šoreiz arī skaidrots, kādi ir iedzīvotāju uzskati par izglītības nozīmi darba tirgū. Kā liecina pētījuma rezultāti, vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izglītībai ir gana svarīga loma, tomēr tā nav izšķirošs faktors, lai gūtu panākumus profesionālajā dzīvē. Turklāt trešdaļa aptaujāto atzinusi, ka iegūtā izglītība darba dzīvē viņiem nav palīdzējusi, bet nedaudz mazāk nekā puse respondentu norādījuši, ka dažādu iemeslu dēļ nestrādā tajā specialitātē, ko savulaik apguvuši kādā izglītības iestādē.
Analizējot iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma indikatorus, jūnijā (tāpat kā maijā) 71% aptaujāto situāciju valstī vērtē kritiski. Tomēr nedaudz biežāk sniegts pozitīvs vērtējums – 13% aptaujāto uzskata, ka situācija Latvijā patlaban attīstās pareizā virzienā; šis rādītājs ir par diviem procentpunktiem augstāks nekā maijā.
Gan maijā, gan jūnijā 79% aptaujāto norādījuši, ka ekonomiskais stāvoklis valstī patlaban ir slikts. Savukārt, vērtējot ekonomiskās situācijas attīstību, jūnijā iedzīvotāji retāk nekā maijā norādījuši, ka tā pasliktinās (maijā 42%; jūnijā 38%).
Novērtējot savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli, jūnijā iedzīvotāji to raksturojuši līdzīgi kā maijā – 47% aptaujāto norādījuši, ka kopumā viņu ģimenes materiālā situācija ir slikta (maijā 46%). Savukārt, prognozējot iespējamās izmaiņas, pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka viņu ģimenes materiālā situācija pamazām uzlabosies (maijā tā norādījuši 15%, jūnijā – 17%). Turklāt par diviem procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu ģimenes materiālā situācija pēc gada būs pasliktinājusies.
Salīdzinot ar iepriekšējā „DnB NORD Latvijas barometra” datiem, nedaudz uzlabojies arī sabiedrības viedoklis par darba atrašanas iespējām – aptaujātie nedaudz retāk atzīmējuši, ka iespējas atrast darbu Latvijā patlaban ir sliktas (maijā tā domāja 82%, jūnijā – 80%, kas gan joprojām ir ļoti augsts rādītājs).
Atšķirībā no iepriekš minētajiem indikatoriem sabiedrības viedoklis kļuvis kritiskāks jautājumā par valdības darba kvalitāti un efektivitāti. Par četriem procentpunktiem, sasniedzot 87% atzīmi, palielinājies to aptaujāto skaits, kuri ir neapmierināti ar valdības darbu (maijā šāds viedoklis bija 83% aptaujāto).
Savukārt jaunākā „DnB NORD Latvijas barometra” pētījuma otrajā daļā pētīts, kāda, pēc iedzīvotāju domām, ir izglītības nozīme darba tirgū, cik lielu lomu tā spēlē profesionālo panākumu gūšanā un karjeras veidošanā, kāda kopumā ir profesionālās un augstākās izglītības kvalitāte Latvijā un kādus faktorus vajadzētu ņemt vērā, nosakot izglītības prioritātes, budžeta vietu sadalījumu izglītības iestādēs utt.
Vairums respondentu, uzskaitot nozīmīgākos faktorus, ko darba devējs ņem vērā, meklējot jaunu darbinieku, minējuši darba pieredzi attiecīgajā jomā (64%). Gandrīz puse aptaujāto atzīmējuši izglītību (49%) un profesionālās iemaņas un prasmes (43%), taču kā gana būtisks faktors tiek minēts arī pretendenta vecums (40%).
Vērtējot izglītības ietekmi uz panākumu gūšanu darba tirgū, 24% aptaujāto norādījuši, ka izglītībai šai ziņā ir izšķiroša loma. Tiesa gan, lielākā daļa iedzīvotāju (58%) uzsver, ka izglītībai nav izšķirošas lomas, bet 13% aptaujāto uzskata, ka tai nav nekādas nozīmes. Tai pašā laikā, raksturojot, vai iegūtā izglītība ir palīdzējusi darba tirgū (darba meklējumos, karjeras izaugsmē utt.), vairākums iedzīvotāju atzīst, ka izglītība viņiem ir devusi zināmas priekšrocības. Visbiežāk respondenti minējuši, ka priekšrocības sniedz iegūtās zināšanas (37%) un izglītības formālais apliecinājums – iegūtais diploms (27%). Aptuveni piektā daļa respondentu arī norādījuši, ka turpmākajā profesionālā dzīvē palīdzējuši arī studiju laikā iegūtie kontakti kolēģu vidū. Jāpiebilst gan, ka 28% aptaujāto minējuši, ka izglītība nekādas būtiskas priekšrocības darba dzīvē viņiem nav sniegusi.
DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš gan uzskata, ka iedzīvotāju viedoklis par izglītības lomu panākumu gūšanā ir visnotaļ pragmatisks un loģisks: „Piekrītu iedzīvotāju paustajam viedoklim, jo pat vislabākā izglītība nevar sagatavot cilvēku tam, kas viņu sagaida reālās dzīves darba uzdevumos. Izglītība ir nenoliedzami svarīga, taču arī tās lomu ir iespējams pārspīlēt.”
Izskatot iespējas, ko iedzīvotāji būtu gatavi tuvākajā nākotnē darīt, lai iegūtu labāku darbu vai paaugstinājumu, 20% aptaujāto atzīmējuši, ka ieguldītu laiku un naudu mācībās, bet 17% būtu gatavi meklēt citu darba vietu savā specialitātē. Piektā daļa respondentu minējuši, ka būtu gatavi pārcelties uz dzīvi citviet
Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomniece Elīna Egle gan uzskata, ka arī darbaspēka migrācija ne vienmēr ir kritiski vērtējama: „Iedzīvotāju apņemšanās kļūt elastīgākiem un mobilākiem, lai uzsāktu darbu jaunā vietā, ir pozitīva – viņi ir gatavi mācīties un mainīt dzīves vietu, kas Latvijā ir bijusi ilgstoša problēma. Cilvēki joprojām biežāk ir gatavi no Daugavpils lidot uz Dublinu, bet ne pieņemt darba piedāvājumu Liepājā.”
Zīmīgi, ka gandrīz puse „DnB NORD Latvijas barometra” respondentu norādījuši, ka nestrādā specialitātē, kuru savulaik apguvuši kādā mācību iestādē. 31% respondentu savā jomā nestrādā patlaban, lai gan iepriekš tajā darbojušies, tikmēr 12% respondentu nekad nav strādājuši apgūtajā specialitātē. Tikai nepilna trešdaļa aptaujāto patlaban strādā jomā, kuru savulaik apguvuši.
Identificējot iemeslus, kādēļ daļa aptaujāto nestrādā savā specialitātē, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka citā specialitātē sākuši strādāt nejaušības dēļ (23%) vai arī jomā, kuru apguvuši, ir grūti atrast darbu (22%). Turklāt 12% aptaujāto atzīst, ka apgūtajā specialitātē ir salīdzinoši slikts atalgojums, bet 10% respondentu uzskata, ka viņu apgūtā profesija ir novecojusi un mūsdienās tādas prasmes nav nepieciešamas.
Atbildot, vai pēdējo desmit gadu laikā darba devējs nodrošinājis ar darbu saistītas mācības, trešdaļa aptaujāto norādījusi, ka šādas mācības nav nodrošinātas. Tomēr 21% aptaujāto uzsver, ka apmācība darbavietā ir notikusi, kā arī darba devējs nodrošinājis citus ar kvalifikācijas celšanu saistītus pasākumus.
Vairums iedzīvotāju arī atzinuši, ka kopumā Latvijas profesionālās un augstākās izglītības iestādes jaunos speciālistus darba tirgum sagatavo labi, – augstākās izglītības kvalitāti šādā aspektā atzinīgi novērtējuši 57% aptaujāto, kā arī 51% aptaujāto līdzīgu vērtējumu snieguši par vidējās profesionālās izglītības iestāžu ieguldījumu jauno speciālistu izglītībā. Tomēr 34% aptaujāto uzskata, ka vidējās profesionālās izglītības iestādes studentus darba tirgum sagatavo vāji, savukārt nedaudz mazāks skaits respondentu (26%) šādu uzskatu pauduši par augstākās izglītības iestāžu darbību.
Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis šos datus komentē piesardzīgi, norādot: „Kopumā tas ļauj domāt, ka iedzīvotāji vairāk uzticas augstākās izglītības sistēmai nekā vidējās profesionālās izglītības sistēmai, kur minētie rādītāji ir kritiskāki. Šādi vērtējumi izteikti, neskatoties uz to, ka profesionālās izglītības sistēmai vajadzētu būt orientētai tieši uz darba tirgu.”
Prognozējot, kurās jomās pēc desmit gadiem būs lielākais izglītotu darbinieku pieprasījums, iedzīvotāji kā galvenās trīs jomas atzīmējuši informācijas tehnoloģiju (45%), veselības aprūpes (41%) un inženierzinātņu (36%) sfēras.
Visbeidzot iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, kas būtu jāņem vērā, sadalot izglītībai paredzēto finansējumu. Vairums aptaujāto atzinuši, ka jāņem vērā prognozes par to, kurās jomās nākotnē būs nepieciešams lielāks darbinieku skaits (53%), kā arī attiecīgi darba devēju ierosinājumi (50%). Tikmēr gandrīz ceturtdaļa aptaujāto atzīmējusi, ka vienas no vadlīnijām izglītības finansējuma sadalei noteikti ir valsts noteiktās prioritārās tautsaimniecības nozares, saskaņā ar kurām arī jāsagatavo tām nepieciešamie jaunie speciālisti.
„DnB NORD Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Novērtē:
Loading ...
Source:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru